MEKLĒT

Cilvēka Mikrobioms un veselība | Zarnu smadzenes


Vai varētu būt, ka tas, kas risinās tavā galvā, ietekmē to, kas notiek zarnās?! Skatīsim, ko par to saka cilvēka mikrobioma pētījumi.

Kopš 2008. gada darbojas cilvēka mikrobioma projekts, kurā pētnieki atklājuši, ka mēs sevī nēsājam prātam neaptveramu daudzumu mikroorganismu

Cilvēks ir ļoti, ļoti pārapdzīvota planēta – pie mums uz dzīvi apmetušies neiedomājami pūļi  (skaitlis, kas rakstāms ar 18 nullēm) baktēriju. Tas ir 10 reizes vairāk nekā visas ķermeņa šūnas, kopā ņemtas.  


Evolūcijas laikā baktērijas ir tik cieši “saaugušas” ar mums, ka zinātnieki par tām runā kā par papildu orgānu – mikrobiomu.

"Mikrobioms"- cilvēka ekosistēma ir baktēriju un vīrusu kopums, kas dzīvo ciešā simbiozē ar cilvēku, faktiski lielā mērā veidojot mūs pašus. Izrādās, ka no desmit mūsu ķermeņa šūnām mums pašiem pieder tikai viena. Ekosistēmas traucējumi izraisa veselības traucējumus, imunitātes pavājināšanās un iekaisuma reakciju riska palielināšanos, mazina stresa noturību, paātrina novecošanos un veicina liekos kilogramus uzkrāšanos un padara diētu mokas neefektīvas. 

21. gadsimta problēma -- izjaukts mikrobioma līdzsvars.

Kam jābūt tavās zarnās?

Ideāla zarnu mikrofloru veido 85% „labo” un 15% „slikto” baktēriju.

Šāds līdzsvars ir nepieciešams, lai:
  • pārstrādātu pārtiku un uzsūktu vērtīgās vielas;
  • ražotu vitamīnus (K un B grupas vitamīni);
  • uzsūktu minerālvielas un atbrīvotos no toksīniem;
  • pasargātu no alerģijām;
  • nodrošinātu imūnsistēmas darbību (vienkāršoti runājot, 80% imūnsistēmas meklējama zarnās).

Dažādu faktoru rezultātā (antibiotikas; hlorēts ūdens; antibakteriālās ziepes; lauksaimniecības ķimikālijas; piesārņojums; stress u.c.) zarnu mikrofloras līdzsvars ir izjaukts.    

Slikto baktēriju ir saviesies pārāk daudz

To mēs izjūtam kā, piemēram:
  • vēdera pūšanos un gāzes,
  • kāri pēc cukura,
  • nogurumu un nelabumu,
  • galvassāpes,
  • aizcietējumus vai caureju.

Mikroobioms un liekais svars 

Zarnu mikrofloras disbalanss jau tagad tiek saistīts ar aptaukošanos, vēzi, astmu un veselu rindu autoimūno saslimšanu. 

Iespējams, slikto baktēriju ir pārāk daudz arī gadījumā, ja, kaut gan ir veselīga diēta un fiziskas aktivitātes, nevari atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. 


Mikroobioms un depresija

Iespējams, ka ir atklāta šāda saikne arī ar depresiju un citām neiroloģiskām saslimšanām. 

Žurnāla „Neurogastroenterology&Motility” marta numurā publicētajā peļu pētījumā secināts, ka „baktērijas kolonizē zarnas tūlīt pēc piedzimšanas un ietekmē uzvedību, izraisot pārmaiņas atsevišķu gēnu izpausmē”. 

Kur ir mūsu īstās smadzenes? 

Pavisam burtiskā nozīmē mums ir divas smadzenes – vienas atrodas galvaskausā un otras zarnās, precīzāk, barības vada, kuņģa, tievās zarnas un resnās zarnas audos. Tām ir daudz kopēja un pat identiska. 

Tām ir viena izcelsme – embrionālajā stadijā tās attīstījušās no viena tipa audiem: viena daļa izveidojās par centrālo nervu sistēmu, otra – par zarnu nervu sistēmu, ko vienkāršoti dēvēsim par zarnu smadzenēm (jeb otrajām smadzenēm). Šīs abas sistēmas savienotas ar klejotājnervu, kas sniedzas no galvaskausa līdz vēdera dobumam. 

Kā „The New York Times” uzsvēris anatomijas un šūnu bioloģijas profesors, par neirogastroenteroloģijas pamatlicēju uzskatītais Maikls Gēršons, 

zarnu smadzenēm ir galvenā loma cilvēku laimē un ciešanās, tomēr tikai retais par to zina. 

Zarnu un galvas smadzenes ir Siāmas dvīnes: ja viena savārgs, otra tūlīt pat sāks sliktāk justies: 

Alcheimera slimnieki mokās ne tikai ar atmiņas zudumiem, bet arī aizcietējumiem – nervu šūnas gan galvas, gan zarnu smadzenēs ir slimas. 

Kādā citā pētījumā apliecināts, ka, izārstējot rauga sēnītes (candida albicans) izraisīto disbakteriozi, 85% gadījumos pacientu tiek vaļā arī no depresijas

Pētījumi turpinās, bet jau tagad skaidrs, ka zarnu stāvoklim ir gana ietekmes uz tavu noskaņojumu, prātu un uzvedību. 

Risinājums.

Tā kā pilnībā no mikrobioma – zarnu mikrofloras līdzsvaru izjaucošajiem faktoriem ir gandrīz neiespējami izvairīties, tad eksperti iesaka parūpēties par labo baktēriju - probiotiķu rezervēm no ārpuses

Kas ir labākie avoti?


Fermentēti produkti. Skābētie kāposti un gurķi (skābēti, ne marinēti!); fermentēti piena produkti, tādi kā kefīrs, jogurts (bezpiedevu) un rūgušpiens. Sliktā ziņa – šādi uzņemto probiotiķu daudzums un aktivitāte ir nepietiekoši, lai atjaunotu mikrobioma līdzsvaru.   

Reāls un efetīvs risinājums - probiotiķu uztura bagātinātāji. 

Ne visi probiotiķu uztura bagātinātāji ir vienādi. 

Ko ņemt vērā izvēloties? 

Labās baktērijas - probiotikas ir dzīvi mikroorganismi, tāpēc ir svarīgi:
  • probiotikas „dzīvas” nogādāt zarnu traktā: mērojot ceļu līdz zarnām, kur dzīvos labās baktērijas, probiotikām bija jāpārvar tādi šķēršļi kā kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnu skābā vide.
  • probiotiķu iedzīvošanās un pavairošanās – to nodrošina prebiotiķi – “ēdiens” vērtīgajām probiotiķu baktērijām. Prebiotiķi stimulē dabīgās mikrofloras augšanu un iedzīvošanos ‘uz mūžu”.   

Rekomendēju Bio-In programmu. 

Bio-In ir unikāla, revolucionāra 5. paaudzes simbiotiķu (prebiotikas+probiotikas) programma cilvēka mikrobioma līdzsvara atjaunošanai.