MEKLĒT

Būtiski padomi patiešām veselīgam dzīvesveidam


Dzīvot veselīgi nenozīmē pārtikt no salātlapām. Gluži pretēji. Ir rūpīgi jāseko līdz uzņemtajiem vitamīniem, minerālvielām, skābju/sārmu līdzsvaram organismā un jāievēro citi priekšnoteikumi.

Ēdiet dabīgus, bioloģiskajās saimniecībās audzētus produktus, dodot priekšroku Latvijā audzētiem sezonāliem augļiem un dārzeņiem. 

Pesticīdi ir saistīti ar daudzām slimībām, ieskaitot neauglību, vēzi, iedzimtiem defektiem, ādas kaitēm un impotenci. Bioloģiskajās saimniecībās audzēti gaļas lopi tiek baroti ar zāli un sienu (kā tas dabā paredzēts), nevis ar graudiem, un ekoproduktos ir daudz vairāk vērtīgu uzturvielu. Tiesa, arī desā un bekonā, kas ražota bioloģiskajā saimniecībā, var būt kancerogēnie nitrāti, tāpēc iegādājieties tos no tāda ražotāja, kurš garantē, ka gaļa nesatur nitrātus.
 
Gatavojiet paši.
 
Galvenais nosacījums, ko nebeidz atkārtot arī uztura speciālisti, – uzturam jābūt daudzveidīgam. Pēc iespējas izvairieties no pusfabrikātiem, pārstrādāta, konservēta, cepta, rafinēta un jebkādā veidā mainīta ēdiena, kas varētu būt apstrādāts ar konservantiem vai citām ķīmiskām vielām. Vairāki alergologi uzskata, ka alerģiju var izraisīt pat metāla konservu kārbas, jo tās izdala bisfenolu A. Tāpat jāizvairās no plastmasas pudelēm, kas var saturēt ftalātus, kam piemīt estrogēnam līdzīga iedarbība.  

Ēdiet kārtīgas brokastis.
 
Tie, kuri lielu daļu kaloriju uzņem no rīta brokastīs, dienā nejūtas tik izsalkuši un enerģiju izlieto lietderīgāk. Tas palīdz novērst vai izvairīties no aptaukošanās.  Brokastu neēšana turklāt palielina sirdstriekas, augsta asinsspiediena un diabēta risku.Dažas veselīgu brokastu idejas šeit.

Neskaitiet kalorijas.

Lai saglabātu svaru vēlamajās robežās, dodiet priekšroku produktus ar zemu glikēmisko indeksu (GI). Izvairieties no pārstrādātiem ēdieniem un visām baltajām lietām: baltmaizes, baltā cukura un baltajiem rīsiem, arī no cepta ēdiena un kartupeļiem. Dodiet priekšroku gaļai, zivīm, pākšaugiem un lielākajai daļai dārzeņu.

Līdzsvarojiet Omega 3 un Omega 6 daudzumu.
 
Novērsiet Omega 3 un Omega 6 taukskābju disbalansu organismā – šīs taukskābes ir svarīgas vairākām organisma funkcijām, un to trūkums var izraisīt dažādas slimības. Ieteicamā proporcija ir 1:1,7, bet mūsdienu rietumnieku diētā attiecība parasti ir 1:20 par labu Omega 6 taukskābēm (tās ir augu eļļu sastāvā, piemēram, kukurūzas un saulespuķu eļļā). Vienmēr vērts paturēt prātā, ka labāk uzņemt vairāk Omega 3 un mazāk Omega 6 taukskābju. Dodiet priekšroku zivju eļļai un linu vai linsēklu eļļai, kas satur 60% Omega 3 taukskābju. Ja nepieciešams iekļaujiet sabalasētu Omega3 un Omega 6 essenciālo taukskābju uztura bagātinātājs - Mega.
 
Rūpīgi izvēlieties zivis, ko ēdat.
 
Lielākā daļa zivju ir piesārņotas ar industriāliem atkritumiem un dzīvsudrabu, pat tās zivis, kuras audzē fermās, bet baro ar neatbilstošu uzturu – graudiem. Izvairieties no zobenzivs, tunča un citām dziļūdens zivīm, jo, iespējams, tās var saturēt vairāk dzīvsudraba nekā zivis, kuras uzturas seklumā. Uzņemiet olbaltumvielas no dažādiem avotiem – tā samazināsiet risku kopā ar tām apēst arī kaitīgās ķimikālijas.

Ēdiet daudz zaļumu, lai nodrošinātos ar kalciju.
 
Lai cik neticami tas izklausītos, piena produkti, kas bagātīgi satur kalciju, var veicināt kalcija noārdīšanos organismā, un arī pārtikas piedevas ar kalciju ne vienmēr tiek kārtīgi uzsūktas. Kādā lielā pētījumā tika pierādīts, ka liels pasterizēta piena patēriņš nepasargā no kaulu lūzumiem. Turpretim tikai viena zaļo lapu dārzeņu porcija dienā, kuri ir lielisks kalcija avots, uz pusi samazina risku lauzt gūžas kaulu.
 
Regulāri attīrieties.
 
Mūsu asinīs var atrast vairāk nekā 100 000 ķīmisku vielu. Tagad ir zināms, ka dažas no tām bioakumulējas cilvēka ķermeņa taukos un var izraisīt vairākas veselības problēmas. Regulāri ejiet pirtī, vingrojiet un ēdiet daudz šķiedrvielu, kā arī dzeriet hlorellas un spirulīnas preparātus, ēdiet koriandru – tas viss palīdzēs atbrīvoties no smagajiem metāliem organismā. Divas reizes gadā veiciet vispārēju organisma attīrīšanu.

Izvairieties no augsta fruktozes satura kukurūzas sīrupa.
 
Kaut arī tas tiek izmantots gandrīz visu rūpnieciski ražoto ēdienu un limonāžu ražošanā (vienā kolas porcijā ir apmēram 17 tējkarotes augsta fruktozes satura kukurūzas sīrupa), pārstrādes laikā sīrupā var iekļūt nāvējošais dzīvsudrabs. Nelietojiet arī ķīmiskus saldinātājus, piemēram, aspartāmu, ko daudzi klasificē kā toksīnu, kas spējīgs izraisīt lēkmes un smadzeņu šūnu bojājumus dzīvniekiem. Aspartāms tiek saistīts arī ar vēža izraisīšanu dzīvniekiem.
 
Lietojiet nedaudz alkohola.
 
Neliels alkohola patēriņš (glāze ik pēc dažām dienām) ir drošākais iedzeršanas veids, salīdzinot ar regulāru žūpošanu vai absolūtu atturēšanos no alkoholiskiem dzērieniem. Tas arī var palīdzēt novērst sirdskaites. Vislabākais šim nolūkam ir sarkanvīns, kas satur veselīgo resveratrolu.Tiesa, zinot tik ātro iespēju iedzīvoties alkohola atkarībā, meklē resveratrolu LivLon+.  

Dzeriet labas kvalitātes uztura bagātinātājus ar multivitamīniem un minerālvielām.

Ja vien nedzīvojat laukos un neēdat tikai dabīgu pārtiku, var gandrīz droši apgalvot, ka jums trūkst kāda vitamīna vai minerālvielas. Ir vērts pārbaudīties pie kvalificēta uzturzinātnieka un izveidot savai situācijai atbilstošu uzturu. Tomēr arī tad, ja jums nav šādu iespēju, ieteicams ikdienā papildus lietot vitamīnus un minerālvielas.
 
Uzņemiet pietiekami daudz D vitamīna.
 
Kādā Latvijā veiktā pētījumā tika atklāts, ka vairāk nekā pusei no 7869 cilvēkiem, kas pārbaudīja asinīs D vitamīna līmeni, bija D vitamīna deficīts, turklāt šāda pati nelabvēlīga aina saglabājās arī vasaras mēnešos. Pietiekamā daudzumā – virs 30 ng/ml – tas bija tikai piektdaļai cilvēku. D vitamīns nodrošina dabisku aizsardzību pret lielāko daļu vēža veidu un sirds slimībām, kā arī uzlabo imunitāti un asinsriti. Cilvēki, kuri regulāri papildus uzņem D vitamīnu, par 7% uzlabo paredzamo dzīves ilgumu. D vitamīns organismā veidojas saules gaismas ietekmē: pietiek, ja saulainā dienā pakavēsieties ārā tikai 5–15 minūtes bez aizsargkrēma (vislabākais laiks – no pulksten 10 līdz 15), un jūs jau uzņemsiet nepieciešamo D vitamīna daudzumu. Alternatīva – dzert 600–1000 SV (starptautisko vienību) vitamīna dienā (400–1000 SV bērniem un jauniešiem līdz 18 gadiem).

Teksts: žurnāls Ko ārsti tev nestāsta